Traķu pilsēta kopš sendienām ir slavena ar harmonisku dažādu nacionālo un reliģisko kopienu līdzāspastāvēšanu. Arī šodien tas atspoguļojas īpatnējā, dažādu arhitektūras tradīciju izraibinātajā pilsētā. Traķu viesi aicināti vairāk uzzināt par to, kā harmoniski savstarpēji sadzīvo karaīmu, tatāru, pareizticīgo un katoļu tradīcijas un ieražas.
Karaīmi – Lietuvā dzīvojoša turku izcelsmes tauta. Vītauts Dižais, kuru karaīmi sauca par Vatat Bij, kas nozīmē “Karalis, kas sagrauj ienaidniekus”, pēc uzvaras kaujas Krimā XIV gs. uz Traķiem pārcēla aptuveni 300 šīs tautības ģimeņu. Pirmie karaīmi bija kunigaiša sargi. Tie apmetās tuvāk pilij, Traķu pussalas ziemeļu daļā, ko arī šodien bieži sauc par Karaīmu galu jeb Mazo pilsētu.
Karaīmu galā esošā kenesa ir vecākā Lietuvā un viena no trim vēl pastāvošajām karaīmu svētnīcām pasaulē! Šeit ir saglabājies arī arhaisks māju fasāžu veids ar trim logiem, kas vērsti uz ielas pusi. Leģenda vēsta, ka karaīmi būvēja mājas, vienu logu veltot Dievam, otru – Vītautam (valdniekam), bet trešo – pašam saimniekam. Taču patiesība tomēr ir saistīta ar bagātību – par nodevu kunigaitim varēja izpirkt logus: mazāk turīgajiem bija pa vienam vai diviem logiemuz ielas pusi.
Karaīmu ielā var apmeklēt Eiropas Savienībā vienīgo šīs tautas kultūru atspoguļojošo ekspozīciju – S. Šapšala karaīmu tautas muzeju. Turklāt netālu atrodas uzmanības vērta Krievijas impērijas pasta ēka.
Plašākā Traķu pussalas daļa, kur kopš sendienām dzīvojuši katoļi, arī izceļas ar arhitektūras dažādību: atšķirīgs ēku augstums, lielums, jumtu forma u. tml. Šajā vecpilsētas daļā viesi aicināti apmeklēt tradicionālās vecticībnieku arhitektūras paraugu – Vissv. Dievmātes piedzimšanas baznīcu.
Traķu pussalas rietumu daļā, ko dēvē arī par Dūdakalnu, jau kopš sendienām mituši tatāri. Pirms pāris gadsimtiem šeit atradās koka mošeja un dzīvojamās mājas. No Zelta Ordas (Krimas) cēlušies drošsirdīgie tatāri dienēja kunigaiša Vītauta armijā un sargāja pilsētas dienvidu iebrauktuvi.
Traķu kenesa
Karaīmu lūgšanu nams atrodas Traķu vecpilsētas rietumu daļā. Unikālajā kvadrāta formas vienstāva koka ēkā atspoguļojas karaīmu arhitektūras un interjera dekorēšanas iezīmes. To veido divas telpas: galvenā telpa (vīriešu daļa) un uz četrām kolonnām balstītais balkons (sieviešu daļa). Līdzīgi kā Austrumu reliģiju svētvietās, vīrieši un sievietes kenesā lūdzas atsevišķi un visiem jāvalkā galvassega.
Iespaidīgi ir zilā krāsā nokrāsotie kenesa astoņu malu kupola formas griesti. Šī lūgšanu nama interjeru rotā ģeometriski un augu ornamenti. Interesanti, ka altāris atrodas dienvidu pusē un arī mirušos tradicionāli apglabā ar galvu uz dienvidiem.
Traķu koka kenesa, kas būvēta vēl XIV gs. beigās, ne reizi vien ir cietusi karos un ugunsgrēkos. Līdz mūsdienām vēl viena karaīmu reliģijas piekritēju svētvieta ir saglabājusies Viļņā, Žverīnā. Panevēžā bijušās kenesas vieta šobrīd atzīmēta ar piemiņas akmeni.
Karaīmi
Lietuvas karaīmu reliģiskā kopiena – viena no deviņām valstī atzītajām tradicionālajām reliģiskajām kopienām. Karaīmu ticība izveidojās VIII gs. Mezopotāmijā (pašreizējās Irākas teritorijā). Nosaukums radies no vārda kara, kas nozīmē “lasīt, studēt Svētos Rakstus”. Karaīmu ticības pamatā ir Vecā Derība bez vēlākiem tās papildinājumiem un komentāriem. Galvenais princips, skaidrojot un saprotot Svētos Rakstus, ir individualitāte, brīvība un neatkarība no autoritātēm.
Karaīmi Lietuvā ieradās pirms 600 gadiem un tika uzskatīti par elitāriem Vītauta Dižā karavīriem. Visi, kas vēlējās iekļūt Traķu pilī, gāja pa Karaīmu ielu, bet vēlāk – pāri tiltam, šādā veidā nodrošinot Vītautam aizsardzību no uzbrucējiem vai ļaundariem.
Šobrīd Traķos dzīvo aptuveni 60 šīs tautības cilvēku, no kuriem tikai neliela daļa runā savā autentiskajā turku saimei piederošajā valodā.
Šapšalas karaīmu tautas muzejs
Kopš 1967. gada strādājošajā karaīmu tautas muzejā apmeklētāji var iepazīties ar šīs īpatnējās tautas vēsturi, unikālo valodu un reliģiju. Tā ir vienīgā karaīmu kultūru reprezentējošā vieta Lietuvā.
Muzejā ekspozīciju veido vairāk nekā 300 objektu. Šeit var apskatīt visdažādākos eksponātus – sākot ar Ēģiptes karaīmu kāzu līgumu un beidzot ar austrumu ieroču kolekciju. Karaīmu tautas vēsturi, sadzīvi un ieražas atspoguļo fotogrāfijas, rokdarbi, apģērbs un aksesuāri.
Hadži Seraja HansŠapšala – slavens XIX–XX gs. dzīvojošs zinātnieks un kolekcionārs, kurš interesējās par Austrumu tautu, sevišķi karaīmu, kultūru, plaši pazīstams karaīmu sabiedriskais aktīvists. 1927. gadā Traķos notikušajā karaīmu kongresā viņš tika iecelts par kopienas vadītāju, un viņam piešķirts hachan, t. i., augstākā karaīmu garīdznieka, tituls.
2011. gadā, pieminot Serajas Šapšala nāves 50. gadadienu, viņa vārdā tika nosaukts muzejs.
Vecais pasts
Blakus bijušajam Tirgus laukumam, Karaīmu un Kēstuča ielas krustojumā, atrodas koši zilā krāsā krāsotā vecā pasta ēka. XIX gs. sākumā šo ēku uzbūvēja dominikāņi, kuri mita netālu – pussalas pilī. Tas ir simetrisks, vienstāva, tam laika periodam raksturīgs guļbūves nams, kas apsists ar vertikāli izvietotiem dēļiem.
Aptuveni 50 gadus dominikāņu klosteris nedarbojās, bet tā ēka nodota Traķu apriņķa policijas pārvaldei. Drīz pēc tam policijas vietā šeit tika izvietots Krievijas impērijas pasts. Pēc tam gandrīz gadsimtu (līdz 1960. gadam) šeit darbojās Viļņas apgabala pasts un telegrāfs, tika glabāts arhīvs, piecās istabās dzīvoja pasta darbinieki.
Šobrīd ēkā darbībojas Traķu vēsturiskā nacionālā parka direkcija. Apmeklētāji aicināti aplūkot veco pastu no ārpuses.
Vissv. Dievmātes piedzimšanas baznīca
Pēc 1831. gada sacelšanās Traķos pieauga pareizticīgo skaits un līdz ar to kopienai bija nepieciešama jauna baznīca. To nolēma būvēt 1861. gadā. Līdzekļus baznīcai ziedoja paši draudzes locekļi un Krievijas imperatore Marija Aleksandrovna, kura piešķīra 6000 cara rubļu. Par veiksmīgi pabeigtiem būvdarbiem inženieris Polozovs no imperatores saņēma zelta gredzenu ar dārgakmeņiem. Tradicionālās struktūras un formu mūra baznīca Vissv. Dievmātes piedzimšanas vārdā iesvētīta 1863. gadā.
Šobrīd pareizticīgo baznīca harmoniski iekļaujas Traķu pilsētas arhitektūras mozaīkā. Tā atrodas uz viena no pussalas paguriem, Vītauta un Mairoņa ielas krustojumā. Katrs interesents var apskatīt ne tikai svētnīcas ārējo arhitektūru, bet arī tāsvelvētoun vienkārši dekorēto interjeru.
