Ezeru ieskautajā Traķu pussalā gozējas Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilika. Traķu salas pilij pēc lieluma un varenības pielīdzināmā baznīca 2017. gadā tika iesvētīta par baziliku – šis tituls tiek piešķirts tikai lūgšanu namam ar īpašu nozīmi.
Lietuvā kopā ir astoņas bazilikas: Viļņas Sv. Stanislava un Sv. Vladislava arhikatedrāle, Kauņas Sv. apustuļu Pētera un Pāvila arhikatedrāle un Kristus Piedzimšanas bazilika, Šiluvas Vissv. Jaunavas Marijas Piedzimšanas, Krekenavas Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas, Marijampoles Sv. Erceņģeļa Miķeļa, Žemaiču Kalvārijas Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas un Traķu Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilika. Pasaulē par bazilikām iesvētītas aptuveni divi tūkstoši svētnīcu.
XV gs. par Vītauta Dižā līdzekļiem būvētajai Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilikai ir neregulāra taisnstūra forma, tajā harmoniski savijas gotikas un baroka stils. Baznīcas sienās atklāto fresku fragmenti atgādina Bizantijas periodam raksturīgo stilu, kāds izmantots arī Traķu salas pilī.
Bazilikā glabājas nozīmīgi sakrālie un mākslas dārgumi: gleznas, memoriālais piemineklis, dažādas relikvijas, biķeri, XVIII gs. svečturi, mūžīgās uguns lampiņa u. c. Īpašas uzmanības vērta ir Dievmātes glezna, kas slavena ar brīnumiem un žēlastībām. Šai, pirmajai Lietuvas Lielkunigaitijas laikos oficiāli pāvesta Klementa XI ar zelta kroņiem kronētajai, gleznai tika piešķirts Slimnieku Aizbildnes tituls. Interesanti, ka Dievmātes gleznu jau kopš senām dienām godina gan katoļu, gan pareizticīgo, gan arī musulmaņu reliģiskā kopiena.
No 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 8. augustam Traķu bazilika svin slavenās gleznas kronēšanas jubileju, tāpēc 2018. gads pasludināts par Traķu Dievmātes – Lietuvas Aizbildnes – gadu, bet 2017. gadā iesvētīto jauno bazilikas zvanu skaņas svinīgi nes ziņu par svētku laiku.
Traķu svētnīcu apmeklē daudzi ticīgie ne tikai no Lietuvas. Īpašie svētki – ikgadējie Vissv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki (Žolinės) un Dievmātes – Lietuvas Aizbildnes (Trakinės) atlaidas – piesaista svētceļniekus no tuvākiem un tālākiem novadiem. Atlaidu laikā dievlūdzēji piedalās gājienā no Viļņas Ausmas vārtiem (Aušros Vartai) līdz Traķu bazilikai – gandrīz 30 km!
Traķu bazilika
Garīgais Traķu pilsētas centrs – Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilika – izceļas ar unikālu vēsturi. Tā nekad nav bijusi slēgta, nodota citas konfesijas pārziņā vai izmantota citām, ar reliģiju nesaistītām, vajadzībām.
Šī baznīca ir ne tikai unikāls ticības un Lietuvas kultūras vēstures piemineklis. Bazilikas tituls tai piešķirts, ņemot vērā īpašus kritērijus, kas noteikti Domus Ecclesiae, t. i., Dieva kulta un sakramentu kārtības dekrētā. Kritēriji piemērojami gan ēkai, gan dzīvajai Baznīcai, t. i., tai piederošo ticīgo kopienai. Tiek uzsvērta unikālā baznīcas vēsturiskā nozīme valstij vai reģionam, ēkas svinīgais izskats, ticīgo kopienas ticības izplatīšanas un tuvākmīlestības darbi.
Bazilikas tituls arī uzsver īpašo baznīcas saikni ar pāvestu. Traķu bazilikas galvenajā altārī sešus gadsimtus godbijīgi atradās Dievmātes glezna, kura pirms 300 gadiem ieguva pāvesta Klementa XI dāvinātos kroņus. Uzmanības vērts ir arī 2015. gadā Traķu Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas baznīcas dārzā iesvētītais piemineklis Jānim Pāvilam II.
Bazilikas titula piešķiršana uzliek pienākumu būt par paraugu pārējām baznīcām ar aktīvu kopienas dzīvi, pastorālo darbu un svētku liturģiskajiem rituāliem. Bazilika iepazīstina ar pāvesta dokumentiem, piesaista svētceļniekus un garīgi izslāpušos.
Vissv. Jaunavas Marijas Apmeklēšanas bazilikā Sv. Mise tiek svinēta katru dienu lietuviešu un poļu valodā.
Dievmātes glezna
Vēl pirms pāvests to atzina, par gleznu, kas attēlo Vissv. Jaunavu Mariju un viņas Bērnu, klīda runas pa visu Lietuvas Dižkunigaitiju. Kopš XVII gs. sākuma pie gleznas tika stiprinātas votas, kas ir pateicība par notikušajiem brīnumiem, piemēram, sirds formas izstrādājumi no dārgmetāliem vai krelles. Pie Dievmātes gleznas šobrīd var saskaitīt 400 votu.
Oriģinālā gotiskā stilā XV gs. gleznotajai gleznai ir īpaša vēsturiska nozīme. Gleznas otrā pusē rakstīts, ka tā ir Bizantijas imperatora Emanuēla II Pelagija dāvana Lietuvas valdniekam Vītautam Dižajam – par godu kristībām. Tas pats uzraksts liecina, ka tā ir Dievmāte Nikopeja, kas grieķu valodā nozīmē “uzvarošā”. Uzskata, ka XII gs. sākumā Nikopeja palīdzējusi imperatoram salauzt persiešu aplenkumu un atgriezties Konstantinopolē, tāpēc Bizantijas imperatori šo Madonnu uzskatīja par savu personīgo un galvaspilsētas aizbildni.
Traķu bazilikas galvenajā altārī esošā brīnumdarītāja glezna gadsimtu gaitā tikusi pārzīmēta. Restauratoru pētījumi liecina, ka agrākais Marijas izskats atbildis gotiskajam stilam, Vissv. Jaunava attēlota stāvot, ar neapsegtu galvu, iespējams, ar rožu vainagu galvā. Glezna, iespējams, šķitusi pārāk liela jaunajam altārim, tāpēc nogriezta tās apakšējā daļa un no jauna iegravēts un pārzeltīts fons, Marijas figūra pārzīmēta bizantiskajā stilistikā, virs gleznas karājas iepriekš pašu gleznu rotājušais greznais kronis. Marijas ar Bērnu attēls piesaista ar apzeltītu kaltās loksnes sudraba apdari un pāvesta dāvinātajiem zelta kroņiem. Smalki gravētais ar XV–XVI gs. miju datētais zelta fons nokasīts un arī ticis pārgravēts.
Zvani
Par godu jubilejai 2017. gadā konsekrējot lielo bazilikas altāri, svinīgi tika iesvētīti jaunie zvani. Tos lējuši brāļi Kruševski zvanu lietuvē Vengruvā, Polijā. Lielais zvans ir veltīts Traķu Dievmātei – Lietuvas Aizbildnei. Tas sver 700 kg! Otrs, mazākais, zvans piemin Lietuvas valsts atjaunošanas 100. gadadienu.
2017.–2018. jubilejas gads
No 2017. gada 1. septembra līdz 2018. gada 8. septembrim ilgst īpašs gads. Pāvesta Franciska kronētā Traķu baznīca atzīmē Dievmātes gleznas kronēšanas 300 gadu jubileju. Turklāt aprit 100 gadi kopš Lietuvas valsts atjaunošanas. Lietuvas bīskapi un Lietuvas Republikas Seims 2018. gadu pasludināja par Traķu Dievmātes – Lietuvas Aizbildnes gadu. Jaunie bazilikas zvani svinīgi izplata šo ziņu.
Traķu Dievmātes gleznas nozīme Lietuvas vēsturē ir neapstrīdama. Par godu gleznas kronēšanas jubilejai tiek organizēti sakrālie un kultūras pasākumi: starptautisks marioloģijas kongress, tematiskās lekcijas, konferences, ticīgie katru mēnesi tiek aicināti pulcēties uz “Lūgšanu par pilsētu un tēvzemi”, kuras laikā tiek lūgts miers un labklājība Lietuvas un visas pasaules iedzīvotājiem.
