Ezeriem nosētā un upēm izvagotā brīnišķīgā Traķu ainava izceļas gan ar dabas, gan arī ar bagātīgu kultūrvēsturisko mantojumu. Lukas (jeb Bernardīnu) ezera rietumu piekrastē esošās pussalas galā atrodas 17 metrus augstais pilskalns, kurš nez kāpēc pārdēvēts par Upurkalnu. No šī lapu kokiem apaugušā kalna virsotnes paveras brīnišķīgs skats uz iespaidīgo, ezeriem ieskauto Traķu salas pili.
Par pilskalnu sauc pauguru, kura galotnē slejas vai ir slējusies pils, kā arī atrodami no zemes veidoti uzbērumi. Vārds “pils” ir atvasināts no vārda “pilti” (tulkojumā no liet. val. “bērt”). Upurkalns – viens no aptuveni tūkstoš Lietuvas teritorijā uzskaitītajiem pilskalniem.
Galvenais Upurkalna pielietojums – pils un tai apkārt esošās apdzīvotās vietas aizsardzība. Kalna virsotnē ierīkotajā laukumā aizsardzības nolūkos cīņai pret uzbrucējiem pulcējās apkārtnes ļaudis, šeit pulcējās arī armija. Upurkalna laukuma garums šobrīd ir 45 metri, bet platums – 17 metri. Pilskalna drošību palielināja tam apkārt izraktais 18 metrus platais un 3 metrus dziļais grāvis!
Traķu pussalas pils un tās aizsardzības komplekss ar Upurkalnu rakstiskajos avotos nav daudz minēts. Uzskata, ka Pussalas pils būvniecību XIV gs. vidū īstenoja Ķēstutis. Tā ilgusi aptuveni 20 gadus. Līdz tam Lietuvas dižkunigaitijas rezidence bija Vectraķu pils, kas atrodas 3 km no Traķu pilsētas.
2005. gadā ar Lietuvas Republikas kultūras ministra rīkojumu Upurkalns atzīts par valsts nozīmes aizsargājamo objektu. Šodien šī pilskalna pakājē norisinās dažādi pasākumi: Viduslaiku svētki, jāšanas sacensības, seno automobiļu izstādes u. tml.
Upurkalna vārda izcelsme
Traķu Pussalas pils teritorijā esošais pilskalns jau kopš seniem laikiem tiek saukts par Upurkalnu. Taču kāpēc šāds nosaukums dots – nav zināms!
Zināmākā leģenda vēsta, ka šajā kalnā notikusi upurēšana pagānu dieviem. XIX gs. vidū Upurkalna teritoriju pētījušais grāfs Eustahijs Tiškevičs (Eustachijus Tiškevičius) atrada sacaurumotu karoti un domāja, ka tā varētu būt izmantota upurēšanas rituālos – asins smelšanai.Vēlāk šo karoti pētījušie arheologi atklāja, ka tā ir daudz jaunāku laiku izstrādājums. Tātad nav atklāti nekādi uzticami avoti, kas apstiprinātu, ka šis pilskalns kādreiz izmantots pagānu upurēšanas rituāliem.
Pilskalns – aizsardzības būve
Galvenais pilskalnu pielietojums – aizsardzība, tāpēc tos vienmēr centās ierīkot vietās, kas jau ir maksimāli aizsargātas ar dabiskiem šķēršļiem. Kalni, ko ieskauj ūdenstilpes vai stāvas nogāzes, no aizsardzības viedokļa ir sevišķi piemēroti pilskalnu ierīkošanai.
Kalna nogāžu augstums un stāvums – svarīga pilskalna nepieejamības pazīme. Papildu pils aizsardzība tika nodrošināta, dabiskos šķēršļus nostiprinot ar cilvēku veidotiem uzbērumiem vai izraktiem grāvjiem. Uzkāpšana aptuveni 17 metrus augstā un stāvā Upurkalna virsotnē var būt diezgan liels izaicinājums. Par laimi, šodien uzkāpt pilskalnā un baudīt no tā redzamo skatu var pa dienvidrietumu nogāzē ierīkotajām kāpnēm.
Jāatceras, ka Lietuvā šobrīd grūti atrast pilskalnu, kas būtu saglabājis savu sākotnējo izskatu. Bieži vien nākas ņemt talkā iztēli, lai “saskatītu” agrāk bijušos daudz augstākos uzbērumus, dziļākos grāvjus vai stāvākās nogāzes. Var mēģināt iztēloties arī lielo bruņu un ieroču svaru, kas nospieda bruņinieku plecus. Bruņas varēja svērt līdz pat 40 kilogramiem!
Pussalas pils
Traķu pussalas pils XIV gs. vidū tika uzbūvēta ar Lietuvas dižkunigaiša Ķēstuta rīkojumu. Lietuvas viduslaiku valdnieka Vītauta laikā (XV gs.) Traķu pussalas pils, saukta arī par Lielo pili, bija viena no dižkunigaiša rezidencēm, neatņemama Traķu pilsētas un valsts galvaspilsētas Viļņas aizsardzības kompleksa sastāvdaļa. Pēc Vītauta nāves Lielā pils kļuva par kunigaiša Švitrigailas un Žigimanta Ķēstuta rezidenci.
Visbeidzot kunigaiši no teritorijas atteicās, un tā tika izmantota citiem mērķiem. XVI gadsimta sākumā pils kļuva par cietumu. Šeit tika ieslodzīti Maskavas lielkņazistes izsūtītie un citi augstas kārtas valsts ienaidnieki vai cietumnieki. 1655. gadā pils tika sagrauta, un tikai pēc pēc vairākiem gadsimtiem, XIX gs. beigās, sākoties arheoloģiskajai izpētei, tika uzsākti aizsardzības kompleksa restaurācijas darbi.
Atdzimstošie viduslaiki
Uz Traķu pussalu cilvēku tūkstošus katru gadu atved vasarā Upurkalna pakājē notiekošie pasākumi. Unikālo viduslaiku svētku apmeklētāji jūnijā gluži kā ar laika mašīnu tiek pārcelti uz seno laiku pilsētas dzīves kņadu. Šeit pulcējas liels skaits tirgotāju un amatnieku, kas rāda podnieku, kalēju, akmeņkaļu, juvelieru un citu meistaru darbu. Īpaši svētkiem ierīkotā naudas kaltuve aicina izkalt pašiem savu senās monētas kopiju!
Lauka virtuvē apmeklētājus gaida bagātīga un pārsteidzoša tradicionālu un eksotisku cienastu izvēle. Svētku dalībniekus priecē ielu mākslinieki, savu izturību, drosmi un veiklību demonstrē bruņinieki, skan senā mūzika un kalēja āmurs – tas viss atdzīvina seno laiku garu, viduslaiku pils un pilsētas dzīves atmosfēru.
