… Reiz Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins, kurš dzīvoja tā laika galvaspilsētā Kernavē, nolēma doties medībās uz otrā Nerijas krastā šalcošo gāršu. Ozolu ielokā viņš ieraudzīja skaistu, virs līdzenumiem slejošos pakalnu. Kunigaiti ieinteresēja brīnišķīgā vieta, un viņš nolēma šeit būvēt pili. Šādi XIV gs. sākumā radās pils, un blakus tai strauji sāka attīstīties pilsēta, ko šodien sauc par Vectraķiem. Ģedimins šurp pārcēla Lietuvas galvaspilsētu, tiesa gan – ne uz ilgu laiku.
Būtu jāzina, ka Traķu nosaukums radies no vārda trakas, kas lietuviešu valodā nozīmē “paaugstinājums mežā”. Senā gārša un mežs pazuda, bet atmiņas par seno ainavu iesakņojās vietas nosaukumā.
Arheologi apgalvo, ka šajā apkārtnē cilvēki dzīvo kopš neatminamiem laikiem. Atrasti pierādījumi, ka vēl I gadu tūkstotī pirms Kristus blakus ezeriņam, kas šobrīd pārvērties par purvu, atradusies liela apdzīvota vieta. Lai to saglabātu, Vectraķi tika pasludināti par arheoloģisku liegumu. Veicot izrakumus, tika iegūti interesanti atradumi no dažādiem laika periodiem: zvēru kauli, naži, atslēgas, arbaleta bultu uzgaļi u. c. Tika atrastas arī manikīra šķērītes. Domājams, ka tās varējusi izmantot leģendām apvītā dižkunigaiša Ķēstuta sieva, Vītauta Dižā māte Birute!
Laikā, kad notika karš ar krustnešiem, Lietuvas Dižkunigaitijā piļu skaits auga. Vectraķu pils – viena no senākajām Lietuvas mūra pilīm – tika uzbūvēta stratēģiski ļoti izdevīgā vietā. Uz neliela pakalna esošo pils vietu ieskāva dziļš, ar ūdeni pildīts grāvis. Interesants fakts, par kuru liecina XVI gs. rakstu avoti, – pilī varēja nokļūt tikai ar laivu. Daudz vēlākos (XIX gs.) pils plānos ir parādīts paceļams tilts.
Vectraķu pils – Vītauta Dižā dzimtene. Hronikas vēsta, ka ap 1350. gadu Traķu kunigaiša Kēstuča un vaidelotes Birutes ģimenē piedzima viena no slavenākajām nākamajām Lietuvas vēstures personībām. Līdz pat mūsdienām cildinātā kunigaiša Vītauta valdīšanas laikā Lietuvas valsts izpletās no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai!
Pārcēlies uz Jaunajiem Traķiem, valdnieks rūpes par savu dzimto Vectraķu pili uzticēja benediktiešu mūkiem. Tā radās viens no pirmajiem klosteriem Lietuvā!
Vectraķu pils vieta
Uz nelielā pakalna esošā Vectraķu pils vieta ir pasludināta par valsts nozīmes kultūras pieminekli. Kopš XIV gs. rakstiskos avotos minētā pils, līdzīgi kā pussalas pils, ir pieskaitāma ar aizsargmūri apjoztā tipa pilīm. No visām pusēm to ieskāva 35–40 m plats, līdz 8 m dziļš ar ūdeni piepildīts grāvis, un sargāja no laukakmeņiem būvēta 10 m augsta aizsargsiena.
Kopš 1315. gada Vectraķi uz septiņiem gadiem kļuva par Lietuvas kunigaitijas galvaspilsētu. Pēc pravietiska kunigaiša Ģedimina sapņa par dzelzs vilku, kad pēc tam galvaspilsēta tika pārcelta uz Viļņu, šī vieta palika par tā laika Traķu kunigaitijas un Žemaitijas seņūnijas galvaspilsētu. Pilī rezidēja Lietuvas submonarhi, kuri nodrošināja Lietuvas rietumu robežu drošību un aizsardzību.
Krusta karu laikā Vectraķu pilij daudzas reizes tika uzbrukts, un tā tika vairākkārt sagrauta. Izšķirošais bija 1391. gada krustnešu uzbrukums, kad pamatīgi izpostītā pils vairs netika atjaunota. Vectraķu aizsardzības nozīme vājinājās.
Aptuveni 1410. gadā Vītauts Dižais savā dzimtajā pilī izmitināja no Tīnecas (netālu no Krakovas) uzaicinātos benediktiešus. Valdnieks uzbūvēja koka baznīcu, piešķīra mūkiem desmito tiesu muižas zemju un divus ezerus. Klosteris pastāvēja līdz XIX gs. vidum, kad to slēdza Krievijas impērijas administrācija.
Šodien senās pils vietā atrodas XVIII–XIX gs. mijā pārbūvētais klostera un neogotikas stila baznīcas ansamblis. Pilskalna nogāzes rotā ap divsimt gadu vecas klostera dārza liepas. Blakus bijušajai pils vietai atrodas Vectraķu vienas ielas ciemats, kam piešķirts arhitektūras lieguma statuss.
Vītauta Dižā ceļš
Vectraķu virzienā ved vēstures entuziastu iecienīts ceļš. Pieminot kunigaiša 570. nāves gadadienu, Traķu vēsturiskā nacionālā parka direkcija izveidoja simbolisku Vītauta Dižā ceļu. Šajā projektā iesaistījās arī Vectraķu kopiena. 2000. gadā sabiedrībai atklātajā ceļā – maršrutā Traķi – Vectraķi – ierīkotas deviņas stacijas, deviņas stabveida kapelas, kas simbolizē nozīmīgus Vītauta Dižā dzīves notikumus un viņa nopelnus. Internetā vai tūrisma informācijas centrā var atrast Vītauta ceļa karti, kurā precīzi norādīta katras stabveida kapelas vieta.
Pirmā ceļiniekus sagaida senākā (1998. gads) stabveida kapela, kas attēlo Sv. Juri. Uz nelielā pakalna, no kura paveras skats uz Traķu salas pili un Traķu baziliku, esošā skulptūra simbolizē dižkunigaiša kareivīgo raksturu, viņa nežēlīgās un triumfālās cīņas. No šejienes sākas ceļš uz vēsturisko Lietuvas galvaspilsētu – Vectraķiem. Vītautu Dižo kā piļu un baznīcu būvētāju piemin Sv. Kazimira kapela. Benediktiešu ierašanās atcerei uzstādīta Sv. Benediktam veltīta stabveida kapela.
“Bēgšana uz Ēģipti” attēlo uz zirga jājošu pāri – karaīmu ierašanās simbolu: sieviete tur grozu ar gurķiem, šādi atgādinot, ka tieši karaīmi no tālās Krimas valstī ieveda šo dārzeni un tā audzēšanas tradīcijas. Senās Ēģiptes pārvaldnieka meita – studentu aizbildne Sv. Katrīna no Aleksandrijas – atgādina par Vītauta centieniem sūtīt jauniešus studēt uz Rietumeiropu un pirmo Lietuvas studentu Krakovas Universitātē –Mikolu no Vectraķiem!
Iebraucot Vectraķos, redzama skulptūra par godu kunigaiša vecākiem Ķēstutim un Birutei.Rokā abi tur tā arī nesaņemto Vītauta Dižā kroni. “Sāpju plosītā Pieta” atgādina par bēdīgo Ķēstuta bojāeju Krēvas pilī.Šī stabveida kapela ir guvusi īpašu vietējo iedzīvotāju ievērību: pie tās bieži lūdzas, līdzās ir iekopta puķu dobe. Vissenākajā Traķu pils vietā atrodas skulptūraSv. Marija ar Bērnu, kas simbolizē šķīsto mātes stāvokli un pieķeršanos dzimtenei.
Pēdējā un visvēlāk uzstādītā skulptūra – no koka izgatavotais sēdošais kunigaitis Vītauts, kurš vienā rokā tur zobenu, otrā – Lietuvas valsts simbolu Vīti.
