Tra\u0137u rajon\u0101, R\u016bdi\u0161\u0137u se\u0146\u016bnij\u0101, Rop\u0113ju me\u017eu mas\u012bva zieme\u013cu pus\u0113 atrodas neliels ciemats, ko d\u0113v\u0113 par Goju un kas m\u016bsdien\u0101s apvieno aptuveni 30 cilv\u0113ku kopienu. Starp pried\u0113m, blakus Meduvja ezeram izvietot\u0101 ciemata skaistais nosaukums noz\u012bm\u0113 nelielu me\u017ei\u0146u vai birztalu. Skaists ir ne tikai nosaukums, bet ar\u012b ciemata apk\u0101rtne, kas zin\u0101ma k\u0101 ilggad\u0113js bot\u0101niskais rezerv\u0101ts.<\/p>\n\n\n\n
Gojas ciemata sirds ir Vissv\u0113t\u0101k\u0101s Jaunavas Marijas Slimnieku vesel\u012bbas kapela (jeb Dievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas kapela), ko s\u0101ka b\u016bv\u0113t 1936. gad\u0101. Kapelai \u012bpa\u0161u noz\u012bmi pie\u0161\u0137ir taj\u0101s eso\u0161\u0101s relikvijas \u2013 savas \u012bpa\u0161\u0101s noz\u012bmes d\u0113\u013c \u013coti cien\u012bjami reli\u0123iskie objekti. Vissvar\u012bg\u0101kais no tiem ir Dievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas glezna, kas slavena ar savu br\u012bnumaino sp\u0113ku, no lod\u0113m izgatavota monstrance un 200 lapas biezais kapelas v\u0113stures manuskripts.<\/p>\n\n\n\n
M\u016bsdien\u0101s net\u0101lu no Vi\u013c\u0146as-Druskininku ce\u013ca eso\u0161\u0101 kapela pieder Paluk\u0146a Sv. J\u0101\u0146a Krist\u012bt\u0101ja draudzei. Sv\u0113tdien\u0101s \u0161eit tiek notur\u0113ta Sv. Mise. St\u0101sta, ka pie Gojas kapelas ir j\u016btamas \u012bpa\u0161as dv\u0113seles vibr\u0101cijas un Dieva \u017e\u0113last\u012bbas v\u0113smas, kas stiprina tic\u012bbu Dieva \u017e\u0113last\u012bbai un r\u016bp\u0113m. Ien\u0101c\u0113jus kapel\u0101 sagaida Dievm\u0101tes Nevain\u012bg\u0101s ie\u0146em\u0161anas skulpt\u016bra.<\/p>\n\n\n\n
Papildus Gojas kapelai ciemat\u0101 ir izveidoti Sv. J\u0101\u0146a kongreg\u0101cijas klosterim piedero\u0161ie b\u0113rnu patversmes. Ir iesp\u0113jams apmekl\u0113t ori\u0123in\u0101lo m\u0101la trauku istabu, k\u0101 ar\u012b apl\u016bkot pirmo un vien\u012bgo Lietuv\u0101 funkcion\u0113jo\u0161o Jap\u0101nas m\u0101la apdedzin\u0101\u0161anas kr\u0101sni \u2013 anagamu. Vasar\u0101 \u0161eit tiek r\u012bkotas anagamas keramikas sv\u0113tku nometnes, kuru laik\u0101 kurina kr\u0101sni un str\u0101d\u0101 p\u0113c senaj\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m.<\/p>\n\n\n\n
V\u0113stures liec\u012bbas<\/strong><\/p>\n\n\n\n Gojas ciemata v\u0113sture s\u0101kusies 1865. gad\u0101, kad t\u0101laika liel\u0101s Apati\u0161\u0137u Alonas mui\u017eas \u012bpa\u0161nieks krievu \u0123ener\u0101lis Reklickis nol\u0113ma p\u0101rdot mui\u017eai piedero\u0161o me\u017ea zemi \u2013 kopum\u0101 aptuveni 100 hekt\u0101ru. Atsevi\u0161\u0137i tika izpirkti kokmateri\u0101li, bet liel\u0101ko da\u013cu zemes ieg\u0101d\u0101j\u0101s br\u0101\u013ci And\u017eejevski, k\u0101 ar\u012b citas \u0123imenes. T\u0101 pamaz\u0101m s\u0101ka veidoties ciemata sabiedr\u012bba.<\/p>\n\n\n\n Vienam no br\u0101\u013ciem And\u017eejevskiem 1881. gada vasar\u0101 piedzima d\u0113ls Aleksandrs. Tie\u0161i p\u0113c vi\u0146a iniciat\u012bvas p\u0113c vair\u0101kiem gadu desmitiem ciemat\u0101 tika uzcelta kapela. Devi\u0146padsmit gadu vecum\u0101 Aleksandrs zaud\u0113ja vec\u0101kus. Dr\u012bz p\u0113c tam vi\u0146\u0161 dev\u0101s uz Vectra\u0137iem, kur apguva tic\u012bbas pamatus. V\u0113l\u0101k vi\u0146\u0161 dev\u0101s uz Krakovu, uz t\u0113vu Bonifratru klosteri. Aleksandrs And\u017eejevskis, kur\u0161 v\u0113l\u0101k tika ordin\u0113ts m\u016bka t\u0113va Vlodimie\u017ea v\u0101rd\u0101, ilgu laiku dz\u012bvoja Pr\u0101g\u0101, V\u012bn\u0113 un Rom\u0101. Lai gan bie\u017ei mita t\u0101lum\u0101, vi\u0146\u0161 regul\u0101ri apmekl\u0113ja savu dzimto zemi.<\/p>\n\n\n\n 1936. gad\u0101 t\u0113va Vlodimie\u017ea dzimtaj\u0101 ciemat\u0101 Goj\u0101 p\u0113c vi\u0146a projekta s\u0101ka b\u016bv\u0113t kapelu jozef\u012bnu stil\u0101. Gada laik\u0101 tika uzcelta neliela, 2 m plata un 3 metrus gara un augsta kapela. Tom\u0113r dr\u012bz tika uzs\u0101kts jauns \u2013 kapelas papla\u0161in\u0101\u0161anas projekts. 1939. gad\u0101 tika iesv\u0113t\u012bti kapelas pamati, un par to liecina akts, kas iem\u016br\u0113ts galven\u0101 alt\u0101ra sien\u0101.<\/p>\n\n\n\n \u0160aj\u0101 laik\u0101 Gojas kapel\u0101 izveidoja kori, jaunie\u0161iem m\u0101c\u012bja tic\u012bbas pamatus, veica izgl\u012btojo\u0161o darbu. Apk\u0101rt kapelai b\u0113rni iest\u0101d\u012bja 22 liepas un ap\u0146\u0113m\u0101s par t\u0101m r\u016bp\u0113ties. \u0160ie koki \u0161eit aug ar\u012b tagad.<\/p>\n\n\n\n Br\u012bnumain\u0101 glezna<\/strong><\/p>\n\n\n\n Uz Gojas ciemat\u0101 eso\u0161o Vissv\u0113t\u0101k\u0101s Jaunavas Marijas Slimnieku vesel\u012bbas kapelu sv\u0113tce\u013cnieki ierodas ne tikai l\u016bgties, bet ar\u012b apl\u016bkot taj\u0101 glab\u0101t\u0101s relikvijas. Viens no svar\u012bg\u0101kajiem kapelas objektiem ir Dievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas glezna. T\u0101 ir Sv. Krusta Bonifratru klostera (m\u016bsdien\u0101s Marijas gr\u016btdie\u0146u m\u0101su klosteris) bazn\u012bc\u0101 eso\u0161\u0101s gleznas, ko 1936. gad\u0101 uzgleznojis Romualds Varahovskis (Romualdas Varachovskis<\/em>), kopija. J\u0101piemin, ka kopum\u0101 Lietuv\u0101 par sv\u0113t\u0101m pasludin\u0101tas apm\u0113ram 30 gleznas!<\/p>\n\n\n\n Dievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas glezna piesaista apmekl\u0113t\u0101jus ar savu br\u012bnumaino sp\u0113ku un Dieva \u017e\u0113last\u012bbas apliecin\u0101jumiem. Pirmais vots (lat. votum<\/em>\u2013 sveiciens, d\u0101vana, v\u0113l\u0113jums) pie t\u0101s tika novietots tr\u012bs gadus p\u0113c tam, kad \u0161\u012b glezna par\u0101d\u012bj\u0101s kapel\u0101 \u2013 \u0161\u0101di k\u0101da kaimi\u0146u ciema sieviete pateic\u0101s par savu br\u012bnumaino izvese\u013co\u0161anos, ko apstiprin\u0101ja \u012bpa\u0161a Bazn\u012bcas komisija. T\u0101 kop\u0161 1940. gada augusta p\u0113d\u0113j\u0101 sv\u0113tdien\u0101 Gojas kapel\u0101 notiek ikgad\u0113j\u0101s Dievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas atlaidas.<\/p>\n\n\n\n Relikvijas<\/strong><\/p>\n\n\n\n Gojas kapel\u0101 glab\u0101jas unik\u0101las relikvijas \u2013 monstrance, kas izgatavota no Austrijas, Pr\u016bsijas un Krievijas karav\u012bru \u0137erme\u0146iem iz\u0146emtaj\u0101m lod\u0113m! Monstrance ir, iesp\u0113jams, svar\u012bg\u0101kais un grezn\u0101kais kato\u013cu bazn\u012bc\u0101 izmantotais litur\u0123iskais trauks, kur\u0101 dievkalpojuma un procesiju laik\u0101 tiek uzglab\u0101ts Sv\u0113tais Sakraments. \u0160is bazn\u012bcas aksesu\u0101rs parasti tiek izliets no d\u0101rgmet\u0101la, t\u0101d\u0113j\u0101di pau\u017eot cie\u0146u Kristus miesai.<\/p>\n\n\n\n \u0160\u012bs slaven\u0101s monstrances ra\u0161an\u0101s v\u0113sture ir \u0161\u0101da. Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 t\u0113vs Vlodimie\u017es (\u012bstaj\u0101 v\u0101rd\u0101 Aleksandrs And\u017eejevskis) str\u0101d\u0101ja Bonifratru klostera slimn\u012bc\u0101, kas taj\u0101 laik\u0101 bija kara slimn\u012bca. Turp veda kaujas lauk\u0101 ievainotos karav\u012brus no Austrijas, Pr\u016bsijas un Krievijas pulkiem. M\u0101c\u012bt\u0101js s\u0101ka v\u0101kt karav\u012bru \u0101rst\u0113\u0161an\u0101 iz\u0146emt\u0101s lodes. V\u0113l\u0101k no 88 lod\u0113m tika izgatavota \u012bpa\u0161a monstrance 36 cm augstum\u0101.<\/p>\n\n\n\n Gojas kapel\u0101 glab\u0101jas 200 lappu\u0161u biezs manuskripts \u201cDievm\u0101tes Slimnieku vesel\u012bbas hronika\u201d(\u201cKronika Kaplicy Matki Boskiej Uzdrowienia Chorych w Gaju\u201d), kur\u0101 visai izsme\u013co\u0161i tiek atkl\u0101tas ciemata ra\u0161an\u0101s deta\u013cas, kapelas b\u016bvniec\u012bbas apst\u0101k\u013ci, v\u0113rt\u012bga inform\u0101cija par litur\u0123iskajiem priek\u0161metiem u. tml.<\/p>\n\n\n\n Viena no interesant\u0101kaj\u0101m kapelas relikvij\u0101m ir 17. gadsimta pulkstenis. Uz t\u0101 t\u0113vs Vlodimie\u017es ar roku uzrakst\u012bjis: \u201cViena no \u0161\u012bm stund\u0101m var b\u016bt tava\u201d.<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":" Tra\u0137u rajon\u0101, R\u016bdi\u0161\u0137u se\u0146\u016bnij\u0101, Rop\u0113ju me\u017eu mas\u012bva zieme\u013cu pus\u0113 atrodas neliels ciemats, ko d\u0113v\u0113 par Goju un kas m\u016bsdien\u0101s apvieno aptuveni 30 cilv\u0113ku kopienu. Starp pried\u0113m, blakus Meduvja ezeram izvietot\u0101 ciemata skaistais nosaukums noz\u012bm\u0113 nelielu me\u017ei\u0146u vai birztalu. Skaists ir ne tikai nosaukums, bet ar\u012b ciemata apk\u0101rtne, kas zin\u0101ma k\u0101 ilggad\u0113js bot\u0101niskais rezerv\u0101ts. Gojas ciemata […]<\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"categories":[1102],"tags":[],"zemelapio-ikona":[],"class_list":["post-31892","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-uncategorized-lv"],"acf":[],"yoast_head":"\n